Ko var jaunu pateikt par The Last of Us? Katrs, kurš ir interesējies par video spēlēm ir noteikti dzirdējis šo nosaukumu. Skarba un nežēlīga pasaule, kurā cilvēce ir zaudējusi nezināmas pandēmijas priekšā. Katrs cīnās par izdzīvošanu un neviens netiek saudzēts, bet pāri visam stāv divi cilvēki, kuru stāsts nevienu neatstāja vienaldzīgu. Spēle ātri kļuva par hītu un tika novērtētā, kā labākā 2013. gada spēle. Uz doto brīdi, oficiāli ir pārdotas vairāk nekā 20 miljonu spēles kopijas, kas padara to par vienu no pārdotākajām spēlēm Sony PlayStation pastāvēšanas laikā. Pat strīdīgais The Last of Us Part II starts nespēja sabojāt spēles reputāciju, kas ir svarīgs radītājs, jo bieži notiek tā, kā viens nepareizs izstrādātāju solis spēj mainīt spēles veiksmes stāstu uz pretēju pusi. Bet vienu dienu parādās jaunumi, kas lika faniem sākt uztraukties. HBO un PlayStation oficiāli paziņo par spēles ekranizāciju. Tas izraisīja bailes un turēja pie spriedzes daudzus The Last of Us fanus, jo, pēdējos gados, video spēļu ekranizācijām ir gājis smagi. Īpaši smagi tika uztvertas Netflix ekranizētās The Witcher un Resident Evil seriāli un ne bez iemesla, jo daudzi lēmumi un izmaiņas nebija saprotami pat kvēlākajiem doto spēļu faniem. Arī filmām nav gājis spīdoši un tādas filmas kā Uncharted, Mortal Kombat, Sonic The Hedgehog u.c ir saņēmušas tikai vidējus vērtējumus. Vienīgais mierinājums bija Nīla Drukmana iesaistīšanas seriāla veidošanā un HBO reputācija, kas ir zināma visiem un pēdējos gados izlaistie seriāli izcēlās ar savu kvalitāti. 2023. gada 15. janvārī mūsu gaidīšana beidzās un tagad visiem ir dota iespēja noskatīties seriāla pirmo epizodi un novērtēt to pašiem.  Teikšu jums tikai vienu, pēc epizodes noskatīšanās visas manas šaubas atkrita un bija tikai sākams viens vārds: “Beidzot!”

Priekšā spoileri! The Last of Us seriālā aktīvi tiek izmantoti kadri un momenti no oriģinālās spēles, tāpēc tas nav iespējams, kā apskatā nebūs ietverti svarīgi sižeta notikumi. Uztveriet šo apskatu, kā iespēju iepazīties īsumā izklāstītu sērijas sižetu un autora personīgo salīdzinājumu par kopīgo un atšķirīgo ar spēli. Tagad, kad esu jūs brīdinājis novēlu jums patīkamu lasīšanu!

Kam es ieteiktu The Last of Us seriālu? Atbilde – visiem! Protams, tas ir skaidrs, kā seriāls tika veidots galvenokārt domājot par video spēles faniem, bet vēstījums būs interesants arī cilvēkiem, kas nav pazīstami ar to. Ņemot vēra, kā seriāls norisinās populārajā post-apokalipses jeb pasaules gala tematikā, tad atrast sev auditoriju tam nebūs grūti. Neatkarīgi no žanra popularitātes, galveno uzmanību The Last of Us spēle vienmēr akcentēja uz galvenajiem varoņiem, kuru smagās dzīves un sarežģītās savstarpējās attiecības radīja sajūtu, kā varoņi nav tikai spēlei radīti personāži. Šo momentu seriāls ne tikai nav aizmirsis, bet arī iemanījies uzlabot, bet par visu pēc kārtas?

Seriāla sižets sākas 2003. gadā un, tapāt kā spēle, akcentē savu uzmanību uz Milleru ģimenes – Džoela (Pedro Paskāls) un viņa meitas Sāras (Niko Pārkere). Džoels, ir vientuļais tēvs, kuram nākas daudz strādāt, lai varētu nodrošināt labu dzīvi savai meitai. Savukārt Sāras stāsts, atšķirībā no video spēlēs, ir pagarināts un mums demonstrē meitas rūpes par tēvu, kurš sava dzīves veida un stūrgalvīgā rakstura dēļ īpaši nerada laba un pareizā tēva piemēru. Neatkarīgi no tā, starp tēvu un meitu ir novērojamas siltas un draudzīgas attiecības, kas tiek papildinātas ar jokiem un viena otra ķircināšanu. Papildus tam, seriāls arī dod iespēju iepazīt vairāk Džoela brāli Tomiju (Gabriels Luna) un tas bija patīkams pārsteigums, jo uzzināt vairāk par brāļu attiecībām pirms slimības uzliesmojuma spēle nebija iespējams. Protams, viņu ikdienai nebija lemts ilgi pastāvēt un jau nākošajā brīdi tiem ir jāmeklē izeja no savas pilsētas Austinas, jo ir sācies Kordicepsa vīrusa uzliesmojums. Diemžēl šis nav stāsts ar laimīgām beigām un vienā momentā tiek nonāvēta Džoela meita Sāra, kas kļūst smagāko varoņa notikumu dzīvē un spēlēs lielu lomu varoņa dzīves uztverē.

Lai gan sižeta pamats tika neskarts, tomēr seriāls nebaidās pievienot jauninājumus un  paplašina ievadu, kas vairāk atklāj galveno varoņu raksturus, kā arī parāda varoņu dzīvi pirms uzliesmojuma. Tas dod iespēju vairāk tiem pieķerties un izprast galveno varoņu motivāciju nākotnē. Ievads velta vairāk laika Sārai un viņas ikdienas rutīnai. Seriāls mums iepazīstina ar Milleru kaimiņiem un to siltajām attiecībām ar Sāru un, protams, momentu, kad viņa gatavo tēvam dzimšanas dienas dāvanu. Pateicoties šim lēmumam svarīgi sižeta notikumi, kā, piemēram, meitas dāvinātais pulkstenis tēvam vai pirmais uzbrukums kļūst daudz emocionālāki. Papildus tam Sāra vairs nejūtas, kā personāžs, kas sižetā tika ievietota tikai tam, lai būtu pamatojums Džoela stāvoklim nākotne un moments ar viņas nāvi kļūst daudz skumjāks.

Seriāla notikumi pārlec par 20 gadiem uz priekšu un tiek demonstrēta post- apokaliptiska Bostona, vai vismaz tas, kas palicis no tās. Cilvēki dzīvo karantīnas zonā, kuru kontrolē FEDRA – pēdējais, kas palicis no valdības. Jau no pirmajiem kadriem ir saprotams, kā vārds karantīna te tiek izmantots pilnā un tiešā nozīmē. FEDRA kontrolē pilnīgi katru iedzīvotāja soli. Katrs, kuram ir pat mazākais saslimšanas simptoms tiek pārbaudīts un pozitīva rezultāta gadījuma tiek likvidēts. Precīzi situācijas skarbumu demonstrē pirmais “nākotnes” kadrs, kad pavisam mazam zēnam tests uzrādīja pozitīvu rezultātu un drošības darbiniekiem bija jārīkojas pēc noteikumiem. Pat man, kā lielam The Last of Us cienītājam,  tas likās ļoti nežēlīgi.

Bostonas notikumi, mazāk vai vairāk, turas pie video spēles nospraustā sižeta, bet ar nelielām izmaiņām. Dzīvojot FEDRAS karantīnas zonā cilvēkiem ir jāstrādā, lai iegūtu iztiku. Darbi mēdz būt dažādi, sākot no kanalizāciju un ielu tīrīšanas, beidzot ar iepriekš inficētu cilvēku mirušo atlieku dedzināšanu uz sārta. Jā, jūs izlasījāt pareizi! The Last of Us motīvs ir kļuvis tumšāks salīdzinājumā ar video spēli. Arī Džoela psiholoģiskais stāvoklis ir kļuvis smagāks un tagad viņa pārdzīvojumi tiek demonstrēti arī viņa darbos nevis tikai kadrā ar alkohola glāzi. Lieliski šo momentu demonstrē kadrs, kad viena no darbiniecēm nespēja sevi piespiest paņemt mirušā bērna ķermeni, lai iemestu uguns sārtā, tāpēc lūdza to Džoelam. Bez lielas vilcināšanās, Džoels izdara to pats. Seriāls mēģina paradīt cik ļoti galvenā varoņa dzīvi ir izmainījusi meitas nāve un to, kā viņš cenšas atslēgt visas emocijas, jo tas ir vienīgais, kas var palīdzēt izdzīvot šajā skarbajā pasaulē.

FEDRAS teritorijā plaukst un zeļ arī vietēja kontrabanda, kurā ir iesaistīts arī galvenais varonis. Tieši tāpat kā Džoela partnere Tesa (Anna Torva), kura seriāla bija iekūlusies nepatikšanās ar vienu no darījumiem un rezultāta guvusi traumas. Rezultātā abi varoņi dodas risināt radušos problēmu, kas aizved viņus pie vietējās organizācijas “Fireflies,” kura cīnās pret FEDRA režīmu un tiek uzskatīta par teroristisku. Atklājas, kā uz organizācijas nesen bija noticis uzbrukums un tā ir cietusi lielus zaudējumus. Šajā brīdi notiek galveno varoņu sastapšanas. Kamēr varoņi pārmeklē uzbrukuma vietu, vienā no istabām tie ierauga meiteni, kura ilgi nedomājot ar nazi uzbrūk Džoelam. Lielisks sākums, lieliskām attiecībām! Kamēr nav noticis nekas ļauns, situācija iejaucas Bostonas “Fireflies”  līdere Marlēna. Izradās tā pazīst galvenos varoņus. Tā izskaidro, kā meitene, kuras vārds Elija (Bella Remzija) ir ļoti svarīga un viņu ir nepieciešams izvest ārā no karantīnas zonas. Tā kā pati viņa ir ievainota un zaudējusi gandrīz visu savus cilvēkus, uzdevuma izpildei lūdzu abu varoņu palīdzību. Džoels un Tesa par uzdevuma veikšanu varēs pieprasīt jebkuru atlīdzību un tā kā Tesas darījums izgāzās, “Fireflies” resursi viņiem noderētu. Protams, galvenie varoņi piekrīt paši neapzinoties, kā šis lēmums izmainīs viņu dzīves un, kā viņu rokās ir nonākusi atslēga cilvēces glābšanai.

Kā jau minēju iepriekš, The Last of Us, neatkarīgi no žanra popularitātes, pirmajā vietā vienmēr ir akcentējusi savu uzmanību uz galveno varoņu savstarpējām attiecībām. Nav svarīgi cik ir labs autoru radītais noformējums vai seriāla cieņa pret spēli, jo tam visam nebūs nozīmes, ja seriāla galveno varoņu atveidotāji nespēs sasniegt to pašu savstarpējo emocionālo saikni, kas bija panākta spēlē, un demonstrēt to skatītājam. Visa centrā ir Džoels un Elija, kuru lomas, kā jau minēju, atveido Pedro Paskāls un Bella Remzija. Pedro Paskāls jau no pirmajiem kadriem izdzēš visas šaubas un ieraugot viņu darbībā tu pārliecinies, kā šī loma ir kā radīta viņam. Viņam lieliski sanāk atveidot Džoela tēlu, kuram ir skarbs un vēss skatiens uz dzīvi, kas papildināts ar smagu raksturu, ko radījusi vēl smagāka dzīve. Es nemaz nerunāju par izskatu, kas pie noteiktiem rakursiem rada sajūtu, kā seriāla ir ievietojuši reālu video spēles modeli.

Savukārt ar Eliju viss nebija tik tieši kā Džoelu un aktrises Bellas Remzijas izvēle man ilgi nebija saprotama. Protams, es zināju , kā Remzijai bija iegūta nopietna pieredze pateicoties lomai populārajā HBO seriālā Troņu spēlēs, bet tas likās pilnīgs pretstats tam, kas bija vajadzīgs The Last of Us. Arī aktrises izskats nebija līdzīgs spēlē radītājam personāžam. Vienīgā cerība tika likta uz to, kā šaubas tiks izkliedētas redzot viņu darbība. Un te man jāatdzīstas! Es nebiju nekad tik stipri dzīvē kļūdījies. Jau pirmajos kadros Remzija parāda visiem, kā šī loma ir viņas. Ieraugot un dzirdot viņu darbībā tu saproti, kā šī ir mūsu nejaukā un bezkaunīga, bet tajā pašā laikā nobijusies meitene Elija. Jau pirmajā sastapšanas reizē ar Džoelu tu saproti, kā šos abus vērot būs interesanti. Diemžēl pirmajā šerijā Elijai nebija atvēlēts daudz ekrānlaika, bet tas bija pietiekoši, lai radītu ziņkārību un ieinteresētību.

Arī pārējie  personāži priecē acis un neizraisa šaubas par to izvēli. Vienīgi vēlos pateikt dažus vārdus par “Fireflies” līderi Marlēnu (Merle Dandridža), kuru ieraugot apstulbu un sāku pārbaudīt internetā, vai seriāla veidotāji nav piesaistījuši aktrisi, kas deva seju Marlēnai spēlē. Gluži tāpat, kā ar Džoelu tu redzi perfekti piemērotu aktieru lomai. Ja seriāls turpinās tāda pašā garā ar aktieru izvēli, es noteikti zinu, kam atdot savu balsi labākā 2023. gada seriāla nominācijai.

Lasot apskatu noteikti cilvēkam, kas nav spēlējis video spēli, var rasties vienkāršs jautājums – Vai seriāls būs tiešam interesants man? Steidzos mierināt un apliecināt, kā atbildīgie par scenāriju ir paveikuši savu darbu godam. Ko vien maina pirmā seriāla scēna, kad divi epidemiologi TV šovam stāsta par pandēmijām un parazītiskām sēnēm, to skaitā arī visa vaininieku kordicepsa sēni. Šī aina tika pievienota speciāli, lai paskaidrotu jaupienācējiem, kas izraisīs pasaules galu un, kā inficētie nav klasiskie zombiji, bet gan reāli pastāvošas parazītiskās sēnes inficēti cilvēki.

Kā jau minēju, seriāls nebaidās papildināt spēlē radīto stāstu un vietām interpretēt to ar savu pieeju, bet saglabājot galveno domu. Pateicoties tam daudzi notikumi ir kļuvuši pilnīgāki un pat interesantāki. Lielisks piemērs ir nākotnes Bostona, kas spēlē bija tikai starta lokācija, kurā mums īsumā parādīja karantīnas zonas ikdienu, bet seriāls to paplašina un parāda pastāvošo dzīvi tajā un skarbo pasaules gala realitāti demonstrējot, ikdienas darbu un nežēlīgu izrēķināšanos par nepakļāvību. Dzīve karantīnas zonā nav rožu dārzs un pat aizsardzībai sava cena.

Personāžu stāsti arī ir kļuvuši pilnīgāki. Momenti, kuri spēlē palika aiz kadra, seriālā ir ne tikai parādīti, bet arī iekļauti tā, lai palīdzētu kāpināt spriedzi tuvākajā nākotnē. Piemēram, pateicoties šādai pieejai, pēdējā sērijās scēna ir nostrādāta burvīgi. Momentā, kad Džoels, Tesa un Elija pamet karantīnas zonu, viņi saskrienas ar vienu FEDRA sargiem, kurš vienu momentu būs  pavērsīs ieroci pret Eliju. Video spēle Džoels uzbruka sargam, lai aizsargātos un pasargātu Eliju no nāves, jo viņa bija kļuvusi par viņa atbildību uzņemoties darbu no Merlēnas. Taču seriāls iet tālāk un seriāla sākumā demonstrētā saikne  starp tēvu un meitu liek par sevi zināt. Pret Eliju pavērstais ierocis Džoelam atgādina nakti, kad valdības kareivis, tieši tāda pašā veidā, nogalināja viņa meitu Sāru. Tas liek Džoelam tam uzbrukt un sist tam pa seju, kamēr tas paliek guļot bez dzīvības. Tikai viens vienkāršs kadrs ar galvenā varoņa atmiņu spēj izmainīt pavisam vienkāršu momentu par kaut ko ļoti nozīmīgu un pastāstīt vairāk nekā desmitiem dialogu. Šādi mazi papildinājumi arī apliecinājums tam, kā seriāls cenšas būt interesants abām skatītāju frontēm. Pārsteidzošākais tajā visā ir tas, kā seriālam tas viss lieliski sanāk.

The Last of Us pirmā epizode bija patīkams pārsteigums. Biju atmetis jau cerību, kā kādreiz redzēšu labu video spēles ekranizāciju, kas saglabās oriģināla ielikto pamatu un papildinās to tikai ar nepieciešamāko. Skatoties pirmo epizodi neredzēju nevienu momentu, kas liktos lieks. Dekorācijas, skaņas un pat varoņu apģērbs priecē acis, īpaši tādam video spēļu cienītājam, ka man.

Šis lielisks projekts, kura notikumiem ir patīkami sekot līdzi. Gaidot seriāla iziešanas datumu bieži saskāros ar viedokli, kā seriāls pārāk stipri kopēs video spēles stāstu. Uzskatu, kā šis arguments ir aplams. Seriāls izrāda cieņu oriģinālam un tas ir svarīgi. Tas nav The Last of Us seriāla atvasinājums (spin-off), bet jau esoša stāsta pasniegšana TV formātā. Beidzot mums dota video spēles ekranizācija, kas neņirgājas par oriģinālu, kā, piemēram, iepriekš minētie Netflix seriāli. Noteikti pamēģiniet atrast laiku, lai noskatītos pirmo sēriju, jo tas noteikti būs jūsu laika vērts.