The Vanishing of Ethan Carter – Apskats

Platformas: Microsoft Windows, Playstation 4, Xbox One, PC, Nintendo Switch Izdošanas datums: 26. septembris, 2014 Izstrādātājs: The Astronauts Izdevējs: The Astronauts Apskata platforma: Sony PlayStation 4

Pienāk brīdis, kad sāc nogurt no lielajiem AAA projektiem un vēlies atrast spēli, kas spēs tevi pārsteigt nevis ar milzīgajiem pasaules plašumiem un bezgalīgajām jautājuma zīmēm uz kartes, bet gan ar savu dziļo stāstu un neparasto atmosfēru, kas iespiestos atmiņā vēl uz ilgu laiku. Kur lai meklē šādu spēli? Mans skatiens krita uz neatkarīgo izstrādātāju The Astronauts spēli – The Vanishing Of Ethan Carter. Es saprotu, kā Indie spēļu reputācija nav tā labākā un katru dienu iziet milzīgs daudzums ar strīdīgiem projektiem, bet šis ir izņēmums, kas spēja ne tikai mani pārsteigt, bet arī pilnīgi apgrieza manu skatu uz Indie spēļu nozīmi video spēļu industrijā.

1973. gads. Izmeklētājs Pauls Prospero saņem vēstuli no 12. gadīgā fana Ītana Kartera , kurš aicina viņu apmeklēt viņa dzimto vietu Red Creek Valley, kas atrodas kaut kur Viskonsīnas štatā. Ītans sola, kā tas būs neparasts piedzīvojums un iedvesmo izmeklētāju to pārbaudīt. Red Creek Valley bija pazīstams, kā mazs un kluss ciematiņš ar nelielu iedzīvotāju skaitu, kas pastāv pateicoties vietējām raktuvēm. Ierodoties gala mērķī, galvenais varonis saprot, kā puisis nav melojis un tur tik tiešām notiek kaut kas neizskaidrojams. Rodas sajūta, kā ciemats jau gadiem ir pamests. Ciematā valda kapa klusums. Ne iedzīvotāju, ne vēstules autora! Pārbaudot tukšās mājas izmeklētājs atrod aizdomīgus pierakstus, kuros ir minēts par nedabiskām un ļaunām lietām. Izmeklētājs uzzina par Karteru ģimenes tumšajiem noslēpumiem un to, kā Ītans ar maģijas palīdzību ir izlaidis ļaunu garu, kas sācis apdraudēt visu ciematā esošo cilvēku dzīvības. Šajā brīdi atklājas, kā arī Pauls Prospero nav vienkāršs izmeklētājs un tika uzaicināts ar īpašu iemeslu, jo izradās viņam piemīt paranormālās spējas, kas ļauj viņam atjaunot traģēdiju notikumus un hronoloģiski salikt tos tā, lai būtu iespēja uzzināt cilvēku pēdējos mirkļus.

Sākot savu piedzīvojumu galvenais varonis atklāj, kā ļaunais gars, ko vietējie sauc par The Sleeper, ir aizmiglojis vietējo iedzīvotāju prātus. Tie, lai nomierinātu gara dusmas, bija gatavi upurēt zēnu pārējo iedzīvotāju labā. Par laimi Ītanam sanāca aizbēgt. Baidoties no gara dusmām, iedzīvotāji dodas viņu meklēt ar cerību, kā viss  ir vēl labojams un tos nesodīs par pieļauto kļūdu. Izmeklētāja uzdevums ir saprast, kas īstenībā notiek šajā ciematā? Kas ir šis gars, kas liek mierīgā ciemata iedzīvotājiem kļūt tik nežēlīgiem? Un galvenais, kur ir Ītans Karters? Galveno varoni gaida ne tikai interesants, bet arī nežēlīgiem notikumiem pildīts piedzīvojums, kas papildinās sevi ar mistikas un šausmu elementiem. Garantēju, kā spēles stāsts un nobeigums spēs pārsteigt un, iespējams, pat šokēt pieredzējušus spēlētājus.

Jau no paša sākuma izstrādātāji mūs uzrunā ar drosmīgu paziņojumu, kā spēle “neturēs spēlētāja roku” un tam ir grūti nepiekrist. Neviens jums  nemācīs, kur jums doties un kur ir nākošais mīklas risinājums. Tikai no jums būs arī atkarīgs, kādā secībā jūs tos atradīsiet. Mūsdienās šādas pieejas izmantošana video spēlē ir ļoti drosmīgs lēmums, jo var aizbiedēt lielu daļu auditorijas, kas pieraduši pie tā, kā spēle pirmajās stundas sīki izklāsta katru spēles mehāniku. The Vanishing of Ethan Carter pierāda, kā tas nav nepieciešams. Gluži pretēji, izstrādātāju komanda ir pacentusies godam radīt vietu, kurā rodas vēlme pakavēties un pavērot vietējos skaistumus. Lai gan spēles pasaule nav atvērta, tā lieliski imitē brīvību. Spēlētājam bieži ir iespēja noiet no taciņas, lai paklaiņotu vietējos mežos un atrastu vietu no kuras paveras lielisks saulriets, kas pārsteidz ar savu fotoreālismu. Reizēm spēle pasakās par jūsu ziņkārību piedāvājot atrast vietas, kas neietekmēs spēles progresu un sižetu, bet sniegs papildus informāciju par ciemata neparasto situāciju un iedzīvotāju dzīvi pirms notikušā.

Izmeklējuma laikā spēle piedāvās apmeklēt vietējo mežu plašumus, Red Creek Valley ciematu, raktuves, kurās es noteikti nevēlos atgriezties, jo tās krasi atšķīrās no parējām vietām ar savu atmosfēru, un vēl citas vietas. Katra vieta glabā sevī daļu no tumša noslēpuma un kopējo bildi varēs iegūt tikai tad, ja spēlētājs saliks kopā visu iedzīvotāju atmiņu fragmentus no notikumu vietām. Spēle arī neliedz mums atgriezties atpakaļ sākuma teritorijas, ja gadījumā esam aizskrējuši uz priekšu un palaiduši vienu no notikumu vietām garām. Par laimi progresējot sižets saglabā savu atmosfēru un nekļūst garlaicīgs (ar niansēm). Atklājot vienu noslēpumu rodas azarts atrast parējos un tas ir lielākais spēles pluss.

The Vanishing Of Ethan Carter ir “staigāšanas simulators,” bet tas nenozīmē, kā spēle liek doties tikai no punkta A uz punktu B. Veids, kā tiek pasniegts stāsts ir spēles stiprākā puse. Lai progresētu sižetā spēlētājam nāksies iejusties detektīva ādā un vākt pierādījumus no notikuma vietām. Mērķis ir atrast un savienot visus notikumus hronoloģiskā secībā, kas rezultātā dos iespēju ieskatīties pagātnē, kurā mēs redzēsim mirušā un viņa nāvē iesaistīto cilvēku pēdējos mirkļus. Katrs pavediens ir daļa no notikuma, tāpēc nāksies atrast tos visus pirms varēsiet redzēt rezultātu. Papildus tam, detektīvam ir “pieskāriens,” kas ir īpaša spēles mehānika. Piemēram, pieejot pie mirušā vai svarīgas vietas (tikai noteiktos spēles brīžos), galvenais varonis atvērs “portālu” uz pagātni, kurā būs redzama svarīga sižeta priekšmeta atrašanās vieta, kas palīdzēs pie pavedienu meklēšanas. Tieši tāpat šī mehānika strādā izmeklējuma beigās un aktivizējot “pieskārienu” pie mirušā (pēc notikumu savienošanas) galvenais varonis uzzinās pazudušā Ītana iespējamo atrašanās vietu.

Diemžēl interesantākajiem spēles momentiem ir arī savi mīnusi. Uzdevumi ar izmeklēšanas elementiem atkārtojas katrā notikuma vietā. Katru reizi mēs meklēsim pavedienus, saliksim tos noradītājās vietās un savienosim  notikumus pareizajā secībā. Protams, tas nemaina faktu, kā izmeklējumu rezultāti ir interesanti un aizraujoši, bet elements, kas atkārtojas rada nevēlamu rutīnu. Par laimi spēlē ir dažas papildus mīklas, kas atšķīrās uz pārējo mīklu fona un sniedz nelielu dažādību, bet diemžēl pietiks ar vienu roku, lai tās saskaitītu. Ja izstrādātāji būtu tās izmantojuši dažu izmeklēšanas uzdevumu vietā, tas spēlei būtu nācis tikai par labu. Par laimi spēles ilgums nav liels un šie trūkumi nekļūst par kritiskiem.

Vizuāli spēle ir satriecoša un tajā atrasties ir viena vienīga bauda. Pateicoties Red Creek Valley ciemata grafiskajam noformējam rodas sajūta, kā tā nav tikai autora fantāzija, bet gan reāla vieta, kas laikam ejot ir pamesta un aizmirsta. Plašie meži, augstie kalni un vietējā upe lieliski papildina šo atmosfēru. Vieta liekas “dzīva” un tas, manuprāt, ir nopietns sasniegums. Tas ir pirmais gadījums manā dzīvē, kad video spēle piesaista nevis ar atsevišķiem elementiem un īpašām lokācijām, bet gan ar visu kopējo bildi. Nolēmu pārbaudīt, kā mazai Indie studijai no Polijas izdevās panākt tādus rezultātus. Atrastais mani patīkami pārsteidza. The Astronauts komanda pasaules veidošanā izmantoja tehnoloģiju ar nosaukumu fotogrammetrija. Neiedziļinoties sīkumos, tā ir tehnoloģija, kura ar liela daudzuma fotogrāfiju un skenēšanas palīdzību ļauj izveidot precīzu 3D objektu. Runājot par pašu tehnoloģiju, tad ir zināms, ka tā nav īpaši izplatīta video spēļu veidošanā, bet tas nenozīmē, kā tā ir tikai mazo studiju izvēle. Tieši otrādāk, dažas  AAA studijas ir ieguvušas satriecošus rezultātus pateicoties fotogrammetrijai.  Daži video spēļu piemēri, kas izmantoja šo metodi– L.A Noire, Forza Horizon 4, Resident Evil 7 u.c.

Izstrādātājs Andrzej Poznanski savā blogā precīzi apraksta komandas vīziju un mērķus izmantojot šo tehnoloģiju un lieliski izskaidro manas emocijas redzot spēles pasauli: “Mēs neskenējām visus šos objektus, lai jūs varētu pārbaudīt katru mazāko pikseli un brīnīties par mūsu tehnisko izcilību. Mēs veicām visu smago darbu, lai jūs vairs neredzētu objektus un sāktu redzēt pasauli. Sajust pasauli. Dažiem tā var šķist foto reālistiska, citiem tā var šķist maģiska, taču, ja skenēšanu veicām pareizi, vispirms tai vajadzētu justies pareizai.”

Slavējot projekta lielisko grafisko noformējumu, nedrīkst arī aizmirst par audio pavadījumu, kas ir ļoti svarīga daļa no atmosfēras jebkurai spēlei. Es negribu pārspīlēt ar spēles slavināšanu, bet skaņas celiņš The Vanishing Of Ethan Carter ir tajā pašā līmeni, ja ne pat augstāk. Neskatoties uz to, kā spēles noformējums rada vientulības sajūtu, mūzika atgādina, kā Red Creek Valley, neskatoties uz savu situāciju, atrodas ļoti skaistā vietā. Autors ir lieliski savienojis klavieru un stīgu instrumentu pavadījumus, kas papildināti ar vienkāršam dabas skaņam. Rodas sajūta, kā komponists speciāli rada miera ilūziju, kas novērš spēlētāju no drūmās atmosfēras un aicina ilgāk šeit uzkavēties. Protams, progresējot skaņas celiņš kļūst mazliet nomāktāks, bet nekad nekļūst pavisam drūms un vienmēr saglabā mazu daļiņu no miera ilūzijas. Mani neizbrīna šis līmenis un kvalitāte, jo mūziku rakstīja pats  Mikolai Stroinski, kurš ir pasaulē atzīts komponists un strādājis pie tādiem projektiem, kā League Of Legends,  The Witcher 3: The Wild Hunt, Dark Souls 2 u.c. Uzzinot šo faktu viss nostājas savās vietās un tu sāc uzdot sev jautājumu: Vai The Astronauts ir patiešām tikai Indie studija?”

The Vanishing Of Ethan Carter ir apbrīnojams projekts, kas atmosfēru liek augstāk par visu. Papildinot to ar neparastu un mistisku stāstu, mēs iegūstam lielisku formulu spēlei, kurā gribēsi atgriezties. Es vēl ilgi varētu runāt par spēles dizainu un skaistumu, bet nekas neaizvietos personīgo pieredzi. Neviens apskats, bilde vai video nespēs precīzi attēlot to, ko izjutu es kā spēlētājs. Tas ir projekts, kuru noteikti katram ir jāpamēģina pašam. Spēle nav gara, bet tā lieliski paveic visu, kas labai spēlei būtu jāpaveic. Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad pateicoties vienai spēlei rodas vēlme iepazīties arī citiem šī žanra un stila projektiem.