Platformas: PlayStation 4, PlayStation 5, Xbox One, Xbox Series X|S, Nintendo Switch, Windows Izdošanas datums: 18. maijs, 2015 Izstrādātājs: CD Project RED Izdevējs: CD Project RED Apskata platformas: PlayStation 4, PlayStation 5

The Witcher 3: Wild Hunt ir piemērs tam, ko spēj paveikt komanda, kas tic sev un saviem mērķiem. Gadiem attīstītās prasmes un drosmīgie lēmumi 2015. gadā atnesa CD Projekt Red slavu un atzinību visā pasaulē. Izstrādātāji necentās sekot pūlim un ieviesa savā spēlē tiešam neparastas un drosmīgas idejas. The Witcher 3 nebaidās runāt un demonstrēt tēmas, kuras tiek parasti uztvertas smagi sabiedrībā. Neskatoties uz savu žanru, The Witcher 3 ir spēle pieaugušajiem, kas parāda skarbo, bet patieso viduslaiku dzīvi. Tā nav spēle par dziedošiem elfiem un drošsirdīgiem kareivjiem, bet stāsts par pasauli, kurā valda kāre pēc varas un kontroles.

Šis oriģinālās spēles apskats. Viedoklis par Next-gen versiju un DLC drīzumā būs pieejami atsevišķos rakstos.

Spēles stāsts sākas vietā ar nosaukumu Baltais Dārzs. Geralts ar savu biedru un skolotāju Vesimiru ir ieradušies tur, lai atrastu burvi Jeniferu. Protams, pēc klasikas, Jenifera uz norunāto satikšanās vietu nav ieradusies, tāpēc abi Witcher’i nolemj doties uz tuvāko ciemata tavernu, lai papildinātu resursus un ievāktu informāciju. Ierodoties ciematā atklājas, kā vieta ir smagi cietusi no notiekošā kara un Nilfgārda impērijas armija kontrolē visu teritoriju. Jau no pirmajām spēles minūtēm spēle demonstrē, kā stāsts un tā atmosfēra nebūs gaišos toņos tīta. Apkārt redzams izmisums. Vietējie meklē mierinājumu alkohola kausa. Ciemati ir nolaisti un ēkas nodedzinātas. Pārdevēji tirgo pēdējos iekrājumus un prasa par tiem neizprotamas summas. Diemžēl arī briesmoņu daudzumu karš nav mazinājis. Tieši otrādāk, krītošo kareivju smārds ir pievilinājis tos no visiem nostūriem, kas padara vietējos ceļus ceļošanai bīstamus.

Drūmais valsts stāvoklis neatvieglo arī galvenā varoņa dzīvi. Iztaujājot vietējos, varoņiem sanāk uzzināt, kā Jenifera ir manīta vietējā Nilfgārda garnizonā. Nonākot tur, pulka komandieris atklāj, kā viņam ir pieejama informācija, bet, kā jau noprotat, tas nedalīsies ar to bez maksas. Karš ir licis briesmoņiem kļūt agresīvākiem nekā parasti. Baltajā dārzā ir uzradies liels grifons, kas nogalina nešķirojot. Zaudētāju lomā ir nonākuši gan vietējie iedzīvotāji, gan abas karojošās puses. Uzdevums Geraltam tiek dots pavisam vienkāršs un paredz to, ko viņa profesijas pārstāvji pieprot darīt vislabāk – nogalināt briesmoņus!

Nonākot pēdējā Grifona uzbrukuma vietā spēlētāju gaida pārsteigums. The Witcher 3 briesmoņu medīšanas process tiek demonstrēts, kā kaut kas plašāks un aizraujošāks nekā parasti tas ir ar papildus uzdevumiem. Protams, pati medīšanas ideja paliek nemainīga un saglabā idejas no iepriekšējām daļām. Atrodam notikuma vietu, izanalizējam situāciju, sagatavojam aprīkojumu un dodamies cīņā.  Tagad katrs mazākais briesmoņa kontrakts var kļūt par nelielu piedzīvojumu. Pirms katras cīņas spēle liek spēlētājam iziet nelielu detektīva misiju. Tā paredz, jau iepriekš minēto, notikuma vietas analīzi, acu liecinieku iztaujāšanu un briesmoņa tipa noteikšanu. Lai gan lasot var likties, kā tas nav nekas jauns, tomēr izstrādātāji ir pacentušies katru notikumu pasniegt ar savu unikālu stāstu, kas mēdz sevī slēpt neparastus un traģiskus notikumus. Mēdz būt arī kuriozi notikumi.

Aizskrienot mazliet uz priekšu, atmiņā nāk notikums ar vampīra medībām pilsētā Oksenfurta. Mērķis bija nomedīt augsta ranga vampīru, kurš naktīs bija iemīļojis uzbrukt tikai tiem iedzīvotājiem, kuriem bija augsts alkohola līmenis asinīs. Iztēlojaties tagad medīšanas procesu, kurā mūsu varonis ar smagu reiboņu un “sirsnīgiem” komentāriem klīst pa vietējām pilsētas ielām meklējot savu medījumu. Notiekošais noteikti spēs uzjautrināt.

Atgriežoties pie grifona, spēle mūs iepazīstina arī ar neparastākām spēles mehānikām. Geralta maņas ir kļuvušas daudz stiprākas nekā iepriekšējās daļās. Varonis mērķi spēj atrast ne tikai sekojot pēdu nospiedumiem, bet arī pēc smaržām. Briesmoņi bieži aiz sevis atstāj daļu no sevis – asinis, spalvas utt. un Geralta oža to spēj visu sajust. Ņemot vērā, kā kontraktu briesmoņi netiek ģenerēti tikai uzdevuma laikā, tad bieži klaiņojot pa spēles pasauli var gadīties, kā atradīsiet pavedienus uzdevumam, kuru vēl neesat sācis. Arī grifona medīšanas laikā mums mācīs lietot šo spēles mehāniku lietot un spēle lieliski izskaidros tās pielietojumu praktiski. Pateicoties tam, tagad spēlei ir iespēja plašāk iepazīstināt spēlētāju ar vietējām briesmām un radīt katram medīšanas procesam  unikālu situāciju. Tā kā spēlē dzīvojošo briesmoņu skaits ir liels, tad beidzot bestiārija sadaļa nav tikai nejaušs ieraksts informācijas sadaļā un bieži būs lielisks mednieka palīgs, kurā atradīsiet visu nepieciešamo mērķa nonāvēšanai.

Witcher’u vizītkarte tērauda un sudraba zobeni nav vienīgais veids, kā cīnīties ar briesmoņiem. Varonim ir pieejama maģija jeb zīmes. Katra no tām ir unikāla un katrai var atrast savu pielietojumu. Zīmes neaprobežojas tikai ar uguni un banāliem maģiskiem uzbrukumiem. Varonim arī ir pieejamas aizsardzības un prātu kontroles maģijas. Īpašu uzmanību manī piesaistīja zīme Axii, kas pie noteikta uzlabojuma dot iespēju kontrolēt savu pretinieku. Interesantākais ir tas, kā šo zīmi var izmantot arī ārpus cīņām un tā var ietekmēt varoņa sarunas biedru tā, lai tas piekristu pilnīgi visam jūsu teiktajam, kas bieži dod iespēju izkļūt no konflikta bez zobena palīdzības.

Tomēr lielāku akcentu vēlos vērst uz Geralta papildus aprīkojumu. Šeit izstrādātāji un pacentušies godam.  Spēlētāju sagaida nereāli liels skaits ar dzirām, smērēm un spridzekļiem. Katram briesmonim ir vājības un katrai vājībai ir sava pieeja.  Kāds ir jūtīgs pret aukstumu? Metam spridzekli, kas sasaldē visu tuvākā metra rādiusā. Vampīri sāpīgi kož? Ar dziras palīdzību sakarsējam asinis un pārvēršam vampīra dzīvi par murgu. Neaizmirstam arī par aizsardzības un pamata prasmju uzlabošanas dzirām. Robeža ir tikai jūsu iztēle un intoksikācijas līmenis, kuram ieteiktu sekot līdzi, jo pārmērīga dzīru lietošana var negatīvi ietekmēt jūsu veselību… Katru no šīm lietam ir iespējams arī uzlabot ar alķīmijas palīdzību. Katrs briesmonis aiz sevis atstāj ingredientus brūvējumu pamatam, tāpēc droši lasām visu, kas palicis pāri pēc cīņas. Ja jums patīk klaiņot un pētīt lielas spēļu pasaules, tad jums nesagadās problēmas atrast jaunas receptes un to uzlabojumus.

Runājot par uzlabojumiem, neaizmirstat arī par saviem zobeniem un bruņām. Gluži kā ar alķīmijas receptēm, arī instrukcijas ar uzlabojumiem atradīsiet klaiņojot pa pasauli. Vietēji kalēji par samaksu jums būs gatavi izkalt visu, kas vien kārosies. Lai gan būšu godīgs, pat uz Death March grūtības līmeņa kalēja pakalpojumus izmantoju reti un visu nepieciešamo parasti atradu pētot pasauli. Protams, izņēmumi eksistē. Pastāv īpašais Witcher’u aprīkojums, kuram pastāv vairākas variācijas. Lai iegūtu šīs bruņas savā īpašuma, jums nāksies papūlēties. Pirmkārt, būs nepieciešams atrast uzdevumus ar aprakstu par to atrašanās vietām. Otrkārt, visā spēles pasaulē ir tikai divi kalēji, kas uzņemsies šo darbu un veiks to tikai tad, kad izpildīsiet to personīgos uzdevumus. Witcher’u bruņas ir tiešam unikālas un dod iespēju iepazīt citu Witcher’u skolu aprīkojumus. Katru no tam ir iespējams uzlabot vairākas reizes, kas padara tās par stiprāko aprīkojumu visā spēlē.

Nedaudz vēlētos pieminēt par tādu lietu kā arbalets. Kā jau minēju, briesmoņi ir kļuvuši daudzveidīgāki un, protams, tas nozīmē, kā arī to uzbrukumi vairs neaprobežojas tikai ar uzbrukumiem no zemes. Arbalets ir lielisks palīgs situācijas, kad nepieciešams ātri nogāzt briesmoņus no gaisa. Ūdenī tas kļūst par jūsu labāko draugu, jo tas ir vienīgais ierocis, kas spēs ievainot pretinieku zemūdens cīņu laikā. Protams, negaidiet no arbaleta lielus brīnumus, jo lielus bojājumus cīņas laikā tas neveic. Drīzāk uztveriet to, kā patīkamu papildinājumu, kas uzlabo spēles procesu.

Protams, The Witcher 3 ir RPG spēle, tāpēc nevar nepieminēt tādas lietas, kā līmenis un prasmes. The Witcher 3 prasmju sistēma pieturās pie klasiskās formas – iegūstam pieredzi, kas pie noteikta daudzuma sniedz mums līmeņa uzlabošanas punktus. Spēles līmeņa uzlabošanas sadaļā spēlētājam piedāvā piecas uzlabojuma logus. Pirmie trīs atbild par cīņas, maģijas jeb zīmju un alķīmijas uzlabojumiem. Ceturtajā logā tiek piedāvātas pasīvas prasmes. Piektais logs atbild par mutācijām.  Interesantākais sākas, kad nākas tos izmantot praktikā. Visas prasmes vienlaicīgi aktīvas būt nevar. Spēle liek izvēlēties 12 prasmes, kas, pēc jūsu prāta, būs personāžam nepieciešamākās. Arī aktīvo prasmju logs ir dalīts četrās daļās un katru daļu ir iespējams stiprināt ar mutagēnu palīdzību. Katrai no tām ir piešķirta sava krāsa. Saliekot trīs vienādas  tipa prasmes to ir iespējams uzlabot ar tādas pašas krāsas mutagēnu (skat. Attēlu zemāk). Tāda veidā prasmes iegūst papildus bunusus pie atribūtiem. Piemēram, stiprāks sitiens, ilgāka dzīru iedarbība utt. 

Sākumā šāda prasmju un līmeņa sistēma kādam var likties sarežģīta, bet uz praktikas ir tieši otrādāk. Pateicoties šādai pieejai izstrādātāji ir devuši spēlējam iespēju izveidot savu unikālu varoni. Tā vietā, lai “grūstu” punktus prasmēs, kas reti būs nepieciešamas, spēlētājs var koncentrēties tikai uz to, kas būs nepieciešams viņa spēles stilam.

Pēc apmācības un sagatavošanas darbiem Geralts ar Vesimiru ir gatavi cīņai ar grifonu. Kā jau bija paredzams, medības pagāja veiksmīgi. Šo spēles momentu var uzskatīt par apmācības beigām un galveno punktu, kas iesāk spēles pamata stāstu. Gluži kā spēlē, arī apskatā nesteidzos runāt par spēles sižetu, jo bija svarīgi parādīt, cik rūpīgi CD Projekt RED pieiet pie savas spēles demonstrēšanas.  The Witcher 3 meistarīgi jau starta teritorijā iepazīstina ar pašu nepieciešamāko, kas būtu jāzina spēlētājam, lai bez problēmām turpinātu savu piedzīvojumu. Protams, laika gaitā spēlē paradīsies arī citas mehānikas, bet tās, pārsvarā, tikai papildinās esošās zināšanas. Tik liela spēlei, kā The Witcher 3 tas ir ļoti svarīgi, jo tā vietā, lai tērētu savu laiku regulāri apgūstot jaunas iemaņas, spēlētājs var vairāk koncentrēties uz spēles stāstu un lielās pasaules izpēti. Protams, pie nepareizas realizācijas šāda pieeja varēja pārvērst spēli rutīnā, bet, par laimi, ar The Witcher 3 tas nenotiek.

Pēc grifona cīņas un negaidītiem ievada notikumiem, Geraltam sanāk satikties ar Jeniferu. Abiem steidzami ir jādodas uz pilsētu Vizima, kurā atrodas arī Nilfgārda impērijas imperators Emīrs van Emreis. Viņam ir svarīga un steidzama saruna ar Geraltu par vienu delikātu lietu. Imperatora meita Cirilla , kas arī pēc stāsta ir Geralta audžu meita, ir atgriezusies. Šo momentu sākumā izprast tiem, kas nav lasījuši noveles būs sarežģīti un apskatā visu sīkumos aprakstīt būs pārāk gari. Vienkārši zināt, kā The Witcher pasaulē pastāv tāda lieta, kā Law of Suprise. Situācijā, kad viens izglābj otru, kurš dzīve nav pazīts, un izglābtajam nav ar ko pateikties, tad tiek iedarbināta šī paraža. Vairumā gadījumu tā paredz, kā izglābtajam būs jāatdod savs pirmdzimtais, kas bija ieņemts vai dzimis bez tēva ziņas. Geralta gadījumā tā bija Cirilla.

Imperators vēlas meitu sēdināt uz troņa un (maigi sakot) lūdz Geraltam to uzmeklēt un atvest atpakaļ pie tēva. Šis moments Geraltam ir sarežģīts divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Geralts nav īpaši siltās attiecības ar imperatoru un visu Cirijas jaunību ir audzinājis un trenējis viņu, kā savu meitu, tāpēc pēdējais, ko viņš vēlas ir iesaistīt viņu galma dzīvē un intrigās. Otrkārt, Cirija nav vienkārša sieviete, jo viņā plūst senas un īpašas asinis, kas ļauj viņam valdīt par laiku un telpu, kā arī ceļot starp dažādām paralēlām pasaulēm. Šīs spējas ir iemesls, kāpēc uz vietējām zēmēm ir pārādījušies mistiski jātnieki ar nosaukumu Mežonīgās medības jeb Wild Hunt. Daudzi viņus uzskata tikai par mītu un šausmu stāstu bērniem. Diemžēl Geralts zināja, kā tā nav tikai pasaka un pats uz savas ādas bija saskāries ar viņu varu, tāpēc neticēja, kā pat visa imperetora armija spēs Ciriju nosargāt. Neatkarīgi no savām raizēm un uzskatiem, Geralts piekrīt tajā visā iesaistīties. Imperatora resursi un izlūki ļoti labi noderēs, lai būtu iespēja atrast Ciriju ātrāk par Mežonīgajām medībām.

Sākot savas meitas meklējumus, Geraltam būs dotas trīs norādes ar vietām, kurās Cirija pēdējo reizi manīta – Velena, Novigrada un Skelige. Katrs reģions ir unikāls savā noformējumā un atmosfērā. Velena ir drūma un purvaina zeme, kas smagi cietusi esošā kara iespaidā. Novigrada ir liela, bagāta un neiekarojama pilsēta, bet, kā jau tādām pilsētām pieklājas, tajā valda liela noziedzība un birokrātija. Papildus tam, Karalis Radovids ir sācis raganu medības, tāpēc katrs ar maģiskām spējām un viedokli, kas nesakrīt ar viņa augstības un baznīcas viedokli tiek publiski dedzināts uz sārta. Savukārt, Skelige ir klasiska, sniegiem pildīta vikingu zeme, kurā Geraltam būs iespēja iesaistīties brāļa un māsas cīņā par troni.

Klasiski RPG žanra spēļu uzdevumi tiek veidoti pēc vienkāršas shēmas. Paņem uzdevumu punktā A, doties pildīt nosacījumus punktā B un atgriezies ar rezultātu punktā A. The Witcher 3 piedāvā mazliet kompleksāku sistēmu. Spēle piedāvā spēlētājam izdzīvot notikumus “slāņiem.” Skaidroju uz Velenas uzdevumu ķēdes.

Nonākot pie Velenas valdošā barona, Geraltam pavērās klasisks viduslaiku cietokšņa skats – nabadzība, sargu terors un alkoholisms. Pats barons arī reti atsakās no iespējas iedzert. Diemžēl tam ir pieejama mūsu varonim nepieciešamā informācija, tāpēc nekas cits neatliek, kā piekrist sadarbībai ar viņu. Barona cena par informāciju ir viņa pazudušās sievas un meitas uzmeklēšana un atgriešana. Pirmais, kas varētu nākt spēlētājam prātā ir tas, kā baronam ģimenei bija apnikušas viņa izdarības, tāpēc viņas vienkārši viņu pameta. Protams, CD Projekt RED nebūtu kļuvuši slaveni, ja viss būtu tik vienkārši. Novirzoties no tēmas, teikšu, kā viņa uzdevums ir viens emocionālākajiem stāstiem, kuru esmu redzējis savā geimera dzīves laikā. Ceļš, kas būs jāiziet varonim un baronam nevienu neatstās vienaldzīgu, bet iepazīties ar to es atstāšu jūsu ziņa, jo tagad man mērķis ir pavēstīt par kaut citu.

Pildot barona uzdevumu spēlētāji sāks ievērot, kā progresējot tajā, sāks parādīties jauni un mazāki uzdevumi, kuri bieži iesāks neatkarīgus stāstus. Te arī nāk spēkā tā saucamā “slāņu” sistēma. Viena brīdī pienāk punkts, kad jūsu uzdevums nonāk strupceļa un spēle skaidro, kā nav pavedienu, kas varētu jums palīdzēt turpināt šo stāstu. Šis ir moments, kad spēle mudina spēlētāju novērsties no lielajiem notikumiem un pievērsties mazākiem uzdevumiem. Bieži tas var ilgt līdz vairākiem uzdevumiem, kamēr kāds no šo “nejaušo” uzdevumu devējiem neuzkrītoši ieminēsies par jūsu problēmu, tādā veida atsākot globālo notikumu virzīšanu uz priekšu.

Nedrīkst nepieminēt arī faktu, kā The Witcher 3 piedāvā līdz mērķim aiziet dažādos veidos. Bieži var gadīties, kā jūsu lēmums, pat maza uzdevuma laikā, var globāli ietekmēt personāžus un to stāstu iznākumus . Arī barona uzdevuma laikā šī izvēle spēles milzīgu lomu un pavisam nejauši lēmumi var radikāli ietekmēt viņa ģimenes likteni. Pateicoties izvēles iespējām un uzdevumu “slāņu” sistēmai, izstrādātāji demonstrē, kā spēles stāsts nebalstās uz banāla “paņem un atnes” procesa, kas palīdz saglabāt interesi un intrigu uzdevumu laikā. Tas ir ļoti svarīgs moments, jo izvēle dod spēlētājam sajūtu, kā viņš ir situācijas noteicējs. Bieži izstrādātāji izvēles iespēju nerealizē tālāk par dialoga logu, bet ne The Witcher 3. Pat vienkārša izvēle var ietekmēt redzamo epilogā.

The Witcher 3 pasaulē notikumu pietiks ļoti ilgam laikam. Geraltam progresējot tiks piedāvāti jauni stāsti un teritorijas. Netiek aizmirsti arī personāži no iepriekšējām daļām, kā, piemēram Zoltans un Dandelions, kuriem dzīvē nekas nekad neiet pēc plāna. Beidzot būs iespēja iepazīt tuvāk savus Vilku skolas biedrus un cīnīties ar tiem plecu pie pleca. Nedrīkst arī aizmirst par Geralta mīlas dzīvi un pikanto gaumi, kas šajā spēles daļa sit visus rekordus.

Tomēr visa centrā ir Cirijas un Geralta stāsts. Katras sižeta arkas beigās spēlētājam būs iespēja uzzināt vairāk par viņas smago un neparasto ceļu. Mums, kā spēlētājiem, tās ir īpašs brīdis, jo vēstījuma laikā kontrolē par viņu pariet spēlētāja rokās. Atšķirībā no Geralta, Cirijai nav liela arsenāla (izņemot zobenu) cīņai ar pretinieku, bet tas tiek kompensēts ar viņas maģiskajām spējām. Pateicoties tām, viņa spēj izvairoties teleportēties prom no ienaidnieka un uzbrukt ar senu maģiju, vienlaicīgi traumējot vairākus mērķus vienlaicīgi. Protams, kontrole par viņu nebūs ilga, bet iespēja pamēģināt un izjust uz ko Cirija ir spējīga ir patīkams pielikums.

Pateicoties izstrādātāju prasmei veidot interesantus un drosmīgus stāstus, ne viss šajā pasaulē ir vienā tonī. Kopumā visu spēles sižetu var nosaukt par drosmīgu. Te nav banāla ļaunā vai labā. Lai gan Mežonīgās medības tiek demonstrētas, kā spēles lielākais ļaunums, tomēr nav nekā tumšāka par cilvēka dabu un progresējot sižetā jūs to lieliski sapratīsiet. Piekrītu, kā tas nemaina faktu, kā viņi stāv mūsu mērķa priekša un vienmēr ir gatavi iznicināt visu, lai tikai patraucētu varonim nonākt līdz mērķim, bet nosaukt Mežonīgās medības par banālu ļaunumu es arī nespēju. Protams, visi lieliski apzinās, kā viņu paradīšanās parasti aiz sevis ved pasaules mēroga nelaimes un iznīcību. Bet vai tiešām viss ir tik vienkārši, kā mums vēsta? Iepazīstot tuvāk viņu stāstu, sāc izprast pat viņu rīcības motivāciju. 

Izstrādātāji nemeloja, kad solīja, kā The Witcher 3 pilnīgai iziešanai var aiziet vairāk par 100 stundām. Spēles karte ir milzīga un katrā tas nostūri var atrast kaut ko interesantu un noslēpumainu. Pirmais, kas metās acīs ir pasaules noformējums. The Witcher 3 nav tipiska fantāzijas žanra zeme. Atšķirībā no šī žanra klasiskajām pārstāvēm, The Witcher 3 burvība slēpjas tās vienkāršībā. Plašas pļavas, biezie meži, manīgie purvi un kalni, kas paver skatu uz visu dabas varenību. Pateicoties šādai vienkāršībai spēles pasaule neliekas sveša mūsu spēlētājiem, jo kaut ko līdzīgu varam redzēt arī pašu zemē. Protams, par laimi mūsu zemē dzīvojušas radības nerada tik lielus draudus, kā spēlē dzīvojošie, bet teikt, kā tie neiederētos šajā spēles pasaulē es arī nevaru.

The Witcher 3 pasaule liekas “dzīva” un loģiska, kas svarīgs elements jebkurā atvērtajā pasaule. Dzīvojošās radības dzīvo sava stihijā. Viss strādā pareizi un parēja uz jaunu teritoriju notiek harmoniski. Ciemati ir vienkārši, bet pilni ar rosību. Pilsētās ir lielas un varenas. Bagātie mērās ar varu. Stiprākie pazemo nabadzīgākus iedzīvotāju slāņus un “zemākās” rases pārstāvjus. Šādas vietas vienmēr cieš nabadzīgākie, kuriem nākas pievērsties zādzībām un prostitūcijai, lai izdzīvotu. Bet tieši šī skarbie, bet, tajā paša laikā, patiesie momenti liek spēlētājam ticēt šai pasaulei. Tā nav romantizēta un izdaiļota, tā demonstrē realitāti.

Īpaši vēlos izcelt spēlē esošo audio pavadījumu. Klausoties to rodas sajūta, kā mūzika, burtiski, tika veidota reizē ar spēles pasauli. Atbildīgais par muzikālo pavadījumu Mikolai Stroinski ir paveicis fenomenālu darbu. Katra kompozīcija lieliski saplūst ar notiekošo un pilnveido spēles neparasto atmosfēru. Savā apskatā spēlei The Vanishing Of Ethan Carter jau esmu izteicis savu apbrīnu un uzslavu par autora meistarību. Bez izņēmuma turpinu to darīt arī tagad. Kā teicu iepriekš un saku tagad: “… neskatoties uz savu situāciju [varonis] atrodas ļoti skaistā vietā. Autors ir lieliski savienojis […] [mūzikas] instrumentu pavadījumus, kas papildināti ar vienkāršām dabas skaņām. Rodas sajūta, kā komponists speciāli rada miera sajūtu, kas novērš spēlētāju no drūmas atmosfēras un aicina ilgāk šeit uzkavēties.” Izņēmumu arī nav agresīvākām kompozīcijām, kas ar savu ritmu, katru cīņu padara par notikumu.

Protams,  noformējums ir svarīgs jebkurai spēlei, bet bez interesantām aktivitātēm tam visam nebūtu nozīmes. The Witcher 3 pasaulē nodarbi atradīs katrs. Izradās Geralts nav tikai rūdīts briesmoņu mednieks, bet arī ļoti azartisks cilvēks. Spēles laikā varonim būs iespēja iesaistīties dažādās avantūras, kā, piemēram, izjādes uz naudu, cīņas vietējās arēnās un, protams, nedrīkst aizmirst slaveno Gwent kāršu spēli. Neskatoties uz situācijas nopietnību, Geralts vienmēr atrod laiku vēl vienai kāršu partijai. Var just, kā tieši pie šīs aktivitātes izstrādātāji ir pacentušies pieiet ar īpašu uzmanību.  Karšu spēlei ir savi neparasti un unikāli noteikumi, kas spēj aizraut pat uz vairākām stundām. Par kāršu daudzumu klusēju. Arī CD Projekt RED ievēroja šīs mini spēles popularitāti un vēlāk radīja atsevišķu spēli, kas arī ieguva pietiekoši lielu auditoriju, lai rīkotu turnīrus, kurās varēja iegūt reālas balvas.

Bet tas ir tikai izklaides! Kad būsiet nospēlējis visus savus iekrājumus un izstaigājis visas tavernas un bordeļus, laiks doties meklēt piedzīvojumus citās vietās. The Witcher 3 pasaulē neviens aiz rokas jūs nevedīs un interesanto notikumu daudzums būs atkarīgs no jūsu ziņkārības līmeņa. Jau minētās bandītu nometnes un briesmoņu kontrakti ir mazākais, ko jūs sastapsiet savā ceļā. Uz kartes attēloti intereses punkti nav tur tikai, lai pagarinātu spēles ilgumu. Bieži pat vienkāršākie notikumi var ieraut jūs neparastā uzdevumu ar dažādiem iznākumiem. Arī diennakts laiks, kad pārvietojaties varonis spēle lielu lomu jūsu meklējumos, jo ir uzdevumi, kas parādās uz kartes tikai noteiktā laikā.

Tie ir tikai no daži no piemēriem, kas sagaida spēlētāju pētot nezināmo un pārskaitīt katru notikumu aizņems pārāk daudz laika, bet domāju, kā ideja ir skaidra. Tā kā spēlē ātrā pārvietošanas strādā tikai punktos, kuros esat bijuši iepriekš, tad ceļā pavadīsiet pietiekoši ilgu laiku. Tādam nolūkam palīgā nāk Geralta uzticamais zirgs Roach. Tas ir ātrs un var tikt izmantots pat cīņās. Starp citu neaizmirstat pirkt jaunas bruņas un seglus savam rumakam, jo tā aprīkojums atbild par tā izturību un pārnēsājamo mantu daudzumu, kas būs ļoti svarīgs meklējot ienākumu pirmājām bruņām un uzlabojumiem. 

Nobeigumā būšu īss, jo vairs nav nekā tādā, kas nebūtu minēts apskatā. Cilvēks, kas pavadījis vairāk par 250 stundām oriģinālājā versija un 50 stundas Next-gen versijā varu droši teikt, kā otras tādas spēles, kā The Witcher 3 nav. Tā ir unikāla savā žanrā, kas spēj būt ne tikai aizraujoša RPG, bet arī nopietns literārs darbs, kas meistarīgi demonstrē skarbo bet, tajā pašā laikā aizraujošo pasauli. Pateicoties CD Projekt Red meistarībai tu vēlies ticēt spēles pasaulei un tu vēlies ticēt galveno varoņu stāstam. The Witcher 3: Wild Hunt ir lielisks piemērs tam, kā jāizskatās labai un pārdomātai RPG spēlei un pēc kuras būtu jāvērtē visas pārējās šī žanra spēlēs.